Pieci svarīgi faktori, kuriem būtu nepieciešams pievērst īpašu vērību, uzlabojot iekštelpu vidi, lai turpmāk neciestu mūsu veselība un labsajūta: dienasgaisma, svaigs gaiss, samazināts mitruma līmenis, temperatūra telpās un skaņas izolācija.
Dienasgaisma. Dabiskais antidepresants, kas uzlabo veselību, garastāvokli, paaugstina koncentrēšanās spējas un produktivitāti līdz pat 15 %.
Jau gadsimtiem ilgi dienasgaisma tiek izmantota kā galvenais gaismas avots interjerā. Tā ir kļuvusi par neatņemamu arhitektūras sastāvdaļu un, projektējot ēkas, tas ir viens no svarīgākajiem faktoriem, kas jāņem vērā. Dienas gaišajā laikā tā ne tikai aizstāj elektrisko apgaismojumu, bet ļauj samazināt enerģijas patēriņu, ietekmē ēkas sildīšanas un dzesēšanas slodzi, kas padara to par nozīmīgu un energoefektīvu dizaina parametru. Dienasgaisma ir būtiska mūsu vispārējai veselībai un labsajūtai - tā tiek uzskatīta par dabisko antidepresantu, palīdz līdzsvarot mūsu ķermeņa “miega, darba, ikdienas” 24 stundu ritmu. Pētījumi apliecina, ka pietiekama dienasgaisma veicina pareizu vielmaiņas darbību, uzlabo modrību, garastāvokli, paaugstina koncentrēšanās spējas un produktivitāti līdz pat 15 %, mazina nogurumu un atvieglo slodzi uz acīm. Diemžēl ēkās bieži vien šis resurss nav optimāli izmantots. Projektējot un renovējot ēkas, izpratne par to, kā iekštelpu klimats ietekmē cilvēku veselību un labsajūtu, ir būtiska. Labāku dienasgaismu mājās var iegūt dažādos veidos. Svarīgi atcerēties, ka dienas gaišajā laikā dienasgaismai ir jābūt galvenajam gaismas avotam telpās, kurās uzturamies - neviens elektriskais gaismas avots nevar sniegt to, ko sniedz dienasgaisma. Dienasgaismu ēkās veido vairāki komponenti - tieša saules gaisma, izkliedēta virsgaisma un gaisma, kas tiek atstarota no grīdas un apkārtējiem elementiem. Gaisma no saules ir intensīva un tieša, gaisma no debesīm ir maiga un izkliedēta, savukārt no zemes atstarotā gaisma var būt 15% vai vairāk no kopējās dienasgaismas līmeņa, kas sasniedz ēkas fasādi. Pārdomāti pielāgojot un pārbūvējot telpas, ieteicams izvērtēt, vai pa logiem ieplūst pietiekams daudzums dienasgaismas. Risinājums, kas nodrošinās uzlabojumus ilgtermiņā, kā arī sniegs vairāk svaiga gaisa un dienasgaismas - papildu logu (t.sk. jumta logu, virsgaismas logu vai gaismas tuneļu) vai durvju iebūvēšana. Atcerieties, ka naktī telpai jābūt tumšai, savukārt dienā - gaismas piepildītai.
Izvēdinātas telpas. Ieteicams telpas vēdināt vismaz 10 minūtes 3–4 reizes dienā, lai samazinātu gaisa piesārņojuma līmeni.
Līdz pat 90% no sava laika mēs pavadām telpās (⅔ no šī laika - mājās), kur nav nedz pietiekams daudzums dienasgaismas, nedz svaiga gaisa. Iekštelpās gaiss var būt līdz pat piecām reizēm piesārņotāks un iekštelpu klimats spēlē daudz lielāku lomu mūsu veselībā un labklājībā, nekā vairums no mums to iedomājas. To piesārņo neskaitāmi avoti un tas satur gāzes, toksiskas daļiņas, bioloģiskās atliekvielas un ūdens tvaikus, kas var kaitēt veselībai. Gaisa piesārņojums un augsts CO2 līmenis iekštelpās var izraisīt tādas problēmas kā galvassāpes, miega traucējumus, astmu, alerģijas, nogurumu un grūtības koncentrēties. Ventilācijas mērķis ir atsvaidzināt iekštelpu gaisu, lai ēkās tiktu nodrošināta laba gaisa kvalitāte un termiskais komforts. Ventilēt un atdzesēt ēkas var divos veidos - aktīvi un pasīvi. Aktīvajā ventilācijā / dzesēšanā tiek izmantotas mehāniskas sistēmas, piemēram, gaisa kondicionēšanas iekārtas. Savukārt pasīvā ventilācija / dzesēšana ir tehnoloģija vai dizaina iezīme, ko izmanto ventilācijai bez enerģijas patēriņa, piemēram, dabiska ventilācija atverot logu. Šis ir viens no vienkāršākajiem ieteikumiem, kuru nepieciešams ieviest savā ikdienas rutīnā - telpas mājās vēdiniet vismaz 10 minūtes 3–4 reizes dienā. Ventilācija caur logiem ir efektīva un būtiska daudzās situācijās - no rīta pieceļoties un dienas beigās atgriežoties mājās, gatavojot ēdienu, pirms un pēc dušas, uzkopšanas laikā, žāvējot veļu telpās u.tml. Jo augstāk būs izvietoti logi, jo lielāka temperatūras starpība un ventilācijas efekts. Tāpēc ēkās, kurās ir jumta logi, dabiskā ventilācija sniedz daudz lielāku efektu, nekā fasādes logi. Iekštelpu klimatu uzlabo arī istabas augi - tie absorbē lieko CO2.
Samazināts mitruma līmenis. Mitrums veicina pelējuma veidošanos un izraisa dažādas veselības problēmas.
Aptuveni 16% eiropiešu šobrīd dzīvo neveselīgās mājās jeb ēkās kuru iekštelpu klimats negatīvi ietekmē veselību. Mājsaimniecībās bieži sastopamās problēmas - mitrums un pelējums - ir daudzu eiropiešu ikdiena. Augot un dzīvojot neveselīgā iekštelpu vidē, saasinās dažādas veselības problēmas - bērni ievērojami biežāk sūdzas par ekzēmu, klepu, sēkšanu, astmu, alerģiju vai sliktu elpceļu veselību. Tās ir veselības problēmas, kuras bieži vien saglabājas arī pieaugot. Veicot dažādus saimniecības darbus, piemēram, gatavojot ēdienu, uzkopjot istabas, žāvējot veļu iekštelpās, telpu gaisā palielinās mitruma līmenis. Mitrums veicina pelējuma veidošanos un tas savukārt izraisa dažādas veselības problēmas. Viens no izplatītākajiem mitruma avotiem - veļas žāvēšana iekštelpās. 65% eiropiešu vismaz reizi nedēļā veļu žāvē iekštelpās. Tādā veidā tiek radīts mitrums, kas savukārt veicina veselībai kaitīga pelējuma veidošanos. Ja veļu nav iespējas žāvēt veļas žāvētājā vai ārā, ieteicams to novietot pie atvērta loga. Tādējādi pa logu tiks izvadīta daļa liekā mitruma.
Temperatūra telpā. Iekštelpās ir jābūt komfortablai temperatūrai - vidēji ir 22°C.
Projektējot ēkas ir svarīgi ņemt vērā termisko komfortu - ēku dizainam būtu jānodrošina labi termiskie apstākļi, kas balstīti uz energoefektīvām tehnoloģijām. Termiskais komforts nav tikai patīkami apstākļi - tā ir būtiska izdzīvošanas sastāvdaļa. Vienmēr, kad cilvēkiem ir pārāk silti vai auksti, ķermenis par to brīdina. Daudzi cilvēki saista termisko komfortu tieši ar gaisa temperatūru, taču tas nav vienīgais faktors, kas to ietekmē. Apvienojoties vairākiem faktoriem, telpās veidojas temperatūra. Mūsu komfortu ietekmē ne tikai temperatūra telpās, bet arī apģērbs un aktivitātes, ko tajā brīdī veicam. Lai gan iekštelpās būtu jābūt komfortablai temperatūrai, tā bieži vien ir vai nu par zemu, vai par augstu. Optimāla gaisa temperatūra telpās vidēji 22°C. Telpu iekšējā klimata kontroli nodrošina arī logu slēdži un žalūzijas. Tie pasargā telpas no pārmērīgas saules gaismas un karstuma, palīdz uzturēt tās vēsumā un samazina saules radīto siltumu. Saulessargi var samazināt telpā ieplūstošo siltumu par līdz pat par 73%.
Skaņas izolācija. Laba izolācija pasargā no nevēlama āra trokšņa, kas var negatīvi iespaidot veselību un traucēt naktsmieru.
Tāpat kā jebkuram citam ēkas parametram, arī tās akustiskajai videi ir jābūt labai un jānodrošina ēkas iedzīvotāju pamatvajadzības. Skaņas izolācija ir svarīga ēkas funkcija - tā pasargā no nevēlama āra trokšņa, kas attiecīgi var atstāt negatīvu iespaidu uz mūsu veselību, garastāvokli un koncentrēšanās spējām. Tāpēc privātuma un labsajūtas nodrošināšanai svarīga ir skaņas izolācija gan starp istabām, gan blakus esošajiem mājokļiem (kaimiņiem). Liela uzmanība jāpievērš guļamistabas skaņas izolācijai, lai netraucētu naktsmieru, uzlabotu garīgo un fizisko veselību. Labs nakts miers var palīdzēt regulēt cukura līmeni asinīs, uzturēt spēcīgu imūnsistēmu, mazināt iekaisumus, uzlabot atmiņu un garastāvokli. Ir dažādi trokšņu veidi - sadzīves, satiksmes, lietus u.tml. Velux ir izstrādājis jumta logus ar skaņas izolācijas stiklojumu, kas spēj samazināt lietus troksni u.c. trokšņus. Salīdzinājumā ar fasādes logiem, jumta logiem ārējā trokšņa līmenis ir 5 decibelus zemāks.
