Neveselīgas ēkas atstāj iespaidu ne tikai uz eiropiešu veselību, bet arī uz maciņu saturu. Šobrīd izdevumi par astmas un citu hronisko plaušu slimību ārstēšanu sasniedz 82 miljardus eiro gadā. 

Vēsturiskā darba vietas maiņa no āras uz biroju ir novedusi pie loģiskām sekām, ka cilvēki ārkārtīgi daudz laika pavada telpās. Atbilstoši pētījumiem, pat 90% no sava laika mēs pavadām telpās, turklāt 2/3 no šī laika - savās mājās1 – tāpēc mūsu māju iekštelpu klimats ir vitāli svarīgs veselībai. 

Visa cilvēka elpošanas sistēma kļūst viegli ievainojama, ja tā ilgstoši saskaras ar sliktu iekštelpu gaisa kvalitāti, šāda situācija var sekmēt dažādu respiratoro slimību attīstību, kā arī citu slimību saasinājumu. Iespēja attīstīties astmai pieaug pat par 40%, dzīvojot mājās ar paaugstinātu mitruma vai pelējuma daudzumu. Šodien 2,2 miljoni eiropiešu sadzīvo ar astmu savu dzīves apstākļu dēļ. Astma nav vienīgais risks, pastāv arī risks attīstīties dažādām alerģijām. 

Ietekme uz veselibu eiro un centos

Norādīto slimību ietekme uz ekonomiku arī ir vērā ņemama: eiropas sabiedrība katru gadu novirza astmas un citu hronisko plaušu slimību ārstēšanai 82 miljardus eiro gadā. Puse no šīs summas tiek veltīta veselības aprūpei un medicīnisko līdzekļu iegādei. Otra puse no šīs summas rodas, samazinoties darba produktivitātei. Šim faktam, kā arī pētījumiem par to, ka labs klimats uzlabo produktivitāti pat par 10%²,būtu katram atbildīgam darba devējam jānoliek iekštelpu klimatu prioritāšu sarakstā.

¹ World Health Organization Europe (2013)
² David P. Wyon and Pawel Wargocki, ASHRAE Journal, Marts 2013, lpp 46-50

Netiešās izmaksas (piemēram, produktivitātes mazināšanās), kas rodas astmas un citu hronisko plaušu slimību dēļ

Tiešās izmaksas (veselības aprūve vai medicīniskie preparāti), kas rodas no astmas un citām hroniskajām plaušu slimībām 

Kopējās izmaksas, ko gadā sedz eiropieši, saistībā ar hroniskām pulmonoloģiskām saslimšanām

40% lielāka astmas attīstības iespēja ir dzīvojot mājā ar paaugstinātu mitruma un pelējuma līmeni