Eiropā ir 110 miljoni māju vai rindu/dvīņu māju, no kurām 84% pieder privātpersonām. Lielai daļai no šo māju ir nepieciešama dažādas pakāpes renovācija. 

Gandrīz 60% eiropiešu dzīvo mājā, kur visbiežāk mitinās vismaz 2 pieaugušo un bērni ⁴.  Līdz pat trīs no četrām ēkām nav energoefektīvas⁵.  Ēkas (ieskaitot mājas) patērē 40% no enerģijas Eiropā un rada 36% CO₂ emisijām⁶,  šie skaitļi pierāda vitālo nepieciešamību pēc energoefektivitātes uzlabošanas Eiropas mājās. Rezumējot, privātmāju īpašnieki visvairāk ietekmē renovāciju apjomu un energoefektīvo māju skaita pieaugumu. 
 

Privāto līdzekļu aktivizēšana renovācijai 

Renovējot ēku, to var padarīt energoefektīvu, kā arī veselīgu un komfortablu.  Kopenhāgenas ekonomisti izpētījuši, ka Eiropā vidēji mājsaimniecībā ir pieejami  €139,000, cipars, protams, atšķiras no valsts uz valsti, taču vidēji 70% eiropiešu var atļauties dažādas pakāpes renovāciju savās mājās. 

⁴ “The relation between quality of dwelling, socio-economic status and health in EU28 and its Member States”, Ecofys 2016.
⁵ COM (2016) 860 final Annex 
⁶ European Commission, Buildings (2017), apskatāms šeit: https://ec.europa.eu/energy/en/topics/energy-efficiency/buildings

Statistikas dati par eiropiešu mājām

eiropiešu dzīvo vienas ģimenes mājā

ģimenes māju pieder privātpersonām 

no Eiropā radītajām CO₂ emisijām nāk no mājām un ēkām

vienas ģimenes māju skaits Eiropā 

Pieejamie līdzekļi renovācijai 

Privātpersonu līdzekļi, kurus varētu novirzīt renovācijai Eiropā, sasniedz 30 miljardus eiro. Summu sastādā iekrājumi, akciju daļas, kā arī ienākumi no ēku izīrēšanas un citi. Šie ir līdzekļi, kurus varētu novirzīt renovācijai. Protams, ka katras valsts iedzīvotāju finalsiālie resursi ir atšķirīgi, taču vairāk kā puse no eiropiešiem, kuriem pieder mājas, varētu atļauties kādas pakāpes renovāciju.  Renovācija ne tikai nodrošinās ietaupījumus ilgtermiņā, samazinoties izdevumiem par enerģiju, bet arī uzlabos dzīves apstākļus un komforta līmeni.

Pieejamais privātais kapitāls renovācijai ES