Šobrīd viens no sešiem eiropiešiem - skaits, kas ir līdzvērtīgs visam Vācijas iedzīvotāju skaitam - dzīvo veselībai nepiemērotās ēkās, piemērma, ēkās ar pelējumu, tekošu jumtu, bojātiem pamatiem, kritiski paaugstinātu mitruma līmeni, šie faktori, apvienojumā ar nepietiekamo dabīgās gaismas apjomu, nepietiekamu vai pārmērīgu apkures līmeni rada nopietnus riskus cilvēka komfortam un pat veselībai. Dažās Eiropas valstīs šādās mājās dzīvo pat katrs trešais iedzīvotājs. 

Dzīve šādās ēkās, diemžēl, ļoti negatīvi ietekmē veselību. Šādu ēku iedzīvotāji vairāk kā  1½ sūdzās par veselības problēmām kā cilvēki, kas dzīvo veselīgās ēkās (skat. figūru pa kreisi) Attēls uzskatāmi demonstrē saistību starp neveselīgām ēkām un cilvēkiem, kas novērtējuši savu veselību kā "sliktu". 

Tādi faktori kā pelējums un augsts mitruma līmenis ne tikai ietekmē ēkas veselību, bet galvenokārt - iedzīvotāju veselību. Eiropas iedzīvotāji 1,5 reizes vairāk saskaras ar veselības problēmām, dzīvojot neveselīgās ēkās.

Maroš Šefčovič, Eiropas Komisijas Enerģētikas savienības priekšsēdētāja vietnieks, bija norūpējies, uzzinot Veselīgās mājas barometrā iegūtos datus un vēlējās, lai Veselīgās mājas barometra 2017 priekšvārdā tiktu iekļauts viņa komentārs. 

"Esošo ēku renovācija ES ir viens no nozīmīgiem dzinuļiem, lai sasniegtu klimata un enerģijas mērķus, " uzsvēra Šefčoviča kungs. ‘Energoefektivitātes prioritātes’ princips ir nozīmīgs veiksmīgai mērķu sasniegšanai. Renovācijas skaita pieaugums sniegs arī citas priekšrocības, piemēram, sekmēs būvniecības sektoru un palielinās vietējo darba vietu skaitu.

Izlasi Maroša Šefčoviča priekšvārdu šeit un apskaties zemāk viņa uzrunu. 

Komisijas priekšsēdētāja vietnieks uzsvēra, ka ēkas ar labu iekštelpu klimatu var samazināt veselības aprūpes izdevumus un var nozīmīgi samazināt enerģijas nabadzības pieaugošās problēmas. Šie aspekti ir par pamatu Eiropas Komisijas ierosinājumam koriģēt Ēku energoefektivitātes direktīvu.